Boriss Teterevs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Boriss Teterevs
Boriss Teterevs
Personīgā informācija
Dzimis 1953. gada 5. novembrī
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2019. gada 21. septembrī (65 gadi)
Pilsonība Latvijas
Nodarbošanās uzņēmējs, Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs
Dzīvesbiedre Ināra Tetereva

Boriss Teterevs (krievu: Борис Изидорович Тетерев; dzimis 1953. gada 5. novembrī, miris 2019. gada 21. septembrī) bija Latvijas ārsts, uzņēmējs, filantrops[1] un mecenāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1953. gada 5. novembrī Rīgā. No 1961. gada līdz 1971. gadam mācījās Rīgas 10. vidusskolā. Studēja Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē (1974–1980). Kopš 1975. gada organizēja vasaras nometnes "Lotoss-mediķis" tiem skolēniem, kas vēlējās studēt medicīnu. No 1980. gada līdz 1989. gadam strādāja par ginekologu akušieri 4. un 5. Rīgas pilsētas slimnīcā.

1980. gadu beigās uzsāka uzņēmējdarbību, no 1993. gada vadīja Latvijas kompānijas Mūsa Motors filiāli Krievijā, bet 1995. gadā kļuva par tās īpašnieku un prezidentu.[2] 2008. gadā Boriss Teterevs pārdeva 75,1% "Mūsa motors" akciju britu autoholdingam “Inchcape Plc” par 450 miljoniem dolāru, līgumā paredzot arī atlikušo akciju pārdošanu par vairāk nekā 200 miljoniem dolāru.[3] No 2009. gada Boriss Teterevs piedalījās filmu Machete Kills, Standing Up, Зимы не будет, Sin City II u.c. producēšanā.[4]

2010. gadā viņš kopā ar dzīvesbiedri Ināru Teterevu nodibināja Teterevu fondu, kļūstot pazīstams ar savu mecenātisma darbību.

2015. gadā Boriss Teterevs pievienojas Club de Madrid oficiālo personu lokam (President’s Circle)[5].

Miris pēc smagas slimības 2019. gada 21. septembrī.[6]

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1997. gada Teterevu ģimene aktīvi atbalstīja Rundāles pils restaurāciju.[7] 2010. gadā kopā ar dzīvesbiedri Ināru Teterevu nodibināja Teterevu fondu ar mērķi atbalstīt izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas Latvijā un pasaulē. Fonds sniedza atbalstu kopienu attīstības organizācijām, dzīvnieku aizsardzībai un palīdzēja maznodrošinātu un trūcīgu personu grupām.

Fonds atbalstīja Rundāles pils restaurācijas pabeigšanu, Rīgas Krievu teātra, Latvijas Mūzikas akadēmijas u.c. kultūras iestāžu iniciatīvas. 2012. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi dāvināja mākslas muzejam "Rīgas Birža" Dmitrija Gutova mākslas darbu "Gondola". [8]

Atbalsts izglītībai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākās izglītības izcilības programmā Borisa un Ināras Teterevu fonds aktīvi sadarbojās ar Rīgas Stradiņa universitāti, kur iedibināta mecenāta Borisa Tetereva stipendija medicīnas studentiem, tiek piešķirti granti pētniecībai un Inteliģences akadēmijai,[9] kā arī izstrādāts RSU attīstības stratēģijas ietvars 2012.–2020. gadam. 2012. gadā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju izstrādāja augstskolas stratēģisko rīcības plānu, nodibināja mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā, ko pasniedz Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem.[10] 2011. gadā Fonds atbalstīja jaundibināto Latvijas Mākslas akadēmijas Gada balvu (pirmie laureāti — māksliniece Džemma Skulme, mākslas zinātniece Laima Slava, mākslinieks Jānis Avotiņš). 2012. gadā ar Fonda atbalstu nodibināja Latvijas Nacionālo operas akadēmiju.

Atbalsts zinātnei[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada 12. novembrī Boriss un Ināra Teterevi un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis vienojās par atbalstu LZA galvenajai balvai[11]Lielajai medaļai, lai veicinātu Latvijas sabiedrības un valsts izaugsmi. Savu augstāko apbalvojumu LZA Senāts piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem kopš 1993. gada.

No 2014. gada apbalvotajiem pasniedz bronzā atlietu Lielo medaļu kopā ar naudas prēmiju 10 tūkstoši eiro (pēc nodokļu nomaksas), ko nodrošina Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2010. gadā Borisam Teterevam pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.[12]
  • 2011. gadā Borisam un Inārai Tetereviem piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni.[13]
  • 2011. gadā mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem piešķīra Cicerona balvu.
  • 2011. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, UNESCO Latvijas Nacionālās komisija un biedrība ICOMOS Latvija Borisam un Inārai Tetereviem piešķīra Kultūras mantojuma Gada balvas Īpašo balvu par mecenātismu.
  • 2011. gadā Izglītības un zinātnes ministrija Eiropas Brīvprātīgā darba 2011. gada ietvaros pasniedza Goda rakstu par kvalitatīvu darbu sabiedrības labā un nozīmīgu ieguldījumu brīvprātīgā darba attīstībā Latvijā.
  • 2012. gadā Borisam un Inārai Tetereviem pasniedza apbalvojumu "Gada rīdzinieks 2012” par labdarības un kultūras mecenātisma tradīciju iedzīvināšanu Rīgā
  • 2012. gadā Dantes Aligjēri biedrības Latvijas nodaļa (Società Dante Alighieri in Lettonia) mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem pasniedza Gada Lielo balvu par ieguldījumu Itālijas kultūras mantojuma saglabāšanā Latvijā.[14]
  • 2012. gadā Rīgas Stradiņa universitāte Borisam Teterevam un Inārai Teterevai piešķīra Goda doktora nosaukumus (Doctor honoris causa). [15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mūžībā devies filantrops Boriss Teterevs ». delfi.lv.
  2. «ТЕТЕРЕВ Борис Исидорович» (krievu). ЗАО «Коммерсантъ. Издательский дом». 2012-02-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-17. Skatīts: 2012-10-26.
  3. Boriss Teterevs: Tērēt naudu – tas ir ļoti, ļoti grūti Vita Krauja la.lv, 2017. gada 6. aprīlī
  4. «Boris Teterev» (angļu). International Movie Database. Skatīts: 2012-12-12.
  5. «In Memoriam Boriss Teterevs (1953 - 2019)». Borisa un Ināras Teterevu Fonds (latviešu). Skatīts: 2019-09-23.
  6. «Mūžībā devies filantrops Boriss Teterevs». delfi,lv.
  7. «Rundāles pilī aktīvi rit restaurācijas pabeigšanas darbi» (latviešu). Diena. 2012-06-07. Skatīts: 2012-11-14.
  8. «Atklāta Dmitrija Gutova „Gondola”» (latviešu). Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Skatīts: 2012-11-14.
  9. «Mecenāts Teterevs piešķirs 200 000 latu RSU studentiem». Delfi. 2011-08-22. Skatīts: 2012-11-14.
  10. «Nodibinātas un tiks pasniegtas mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā» (latviešu). Diena. 2011-11-02. Skatīts: 2012-11-14.
  11. Latvijas Zinātņu akadēmijas LIELĀ MEDAĻA. /http://www.teterevufonds.lv/musu-darbi/210116-latvijas-zinatnu-akademijas-liela-medala/
  12. Elizabete Rutule. «Ministru kabineta Atzinības rakstu saņems arī uzņēmējs Teterevs» (latviešu). Diena, 2010-05-18. Skatīts: 2012-11-14.
  13. Indra Sprance. «Daudzem piešķir Triju zvaigžņu ordeni». Ir, 2011-05-04. Skatīts: 2012-11-14.
  14. «Diploms Aligjēri». Skatīts: 2012-12-12.
  15. «Doctor honoris causa» (latviešu). Rīgas Stradiņa universitāte. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-02-12. Skatīts: 2012-12-12.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]