Serbija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Serbijas Republika
Република Србија / Republika Srbija
Serbijas karogs Serbijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaBože pravde (Боже правде)
Location of Serbia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Belgrada
474) 44°48′N 20°28′E / 44.800°N 20.467°E / 44.800; 20.467
Valsts valodas serbu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Aleksandars Vučičs
 -  Premjerministrs Ana Brnabiča
Izveidošanās
 -  Neatkarība 1867/1878. gadā 
 -  Apvienošanas ar Vojvodinu 1918. gadā 
 -  Neatkarīga republika 2006. gada 5. jūnijā 
Platība
 -  Kopā 77 474 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2019. gadā 6,963,764 (neskaitot Kosovu)[1] (105.)
 -  Blīvums 891/km² (95.)
IKP (PPP) 2019. gada aprēķins
 -  Kopā $129,313 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $18 566 (neskaitot Kosovu)[2] 
IKP (nominālais) 2019. gada aprēķins
 -  Kopā $52,424 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $7526 (neskaitot Kosovu)[2] 
Džini koef. (2017) 37.8[3] 
HDI (2017) 0.787 (augsts) (67.)
Valūta Serbijas dinārs (RSD)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .rs
ISO 3166-1 kods 688 / SRB / RS
Tālsarunu kods +381

Serbija (serbu: Република Србија / Republika Srbija) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos tā robežojas ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Serbijas galvaspilsēta ir Belgrada.

Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Serbijas vēsture

Līdz 2006. gadam Serbija bija viena no Dienvidslāvijas republikām, no kuras pakāpeniski atdalījās Slovēnija, Horvātija, Maķedonijas Republika (1991), Bosnija un Hercegovina (1992). 2006. gada 21. maijā notika referendums par Melnkalnes atdalīšanos un 3. jūnijā Melnkalne un 5. jūnijā Serbija tika pasludinātas par neatkarīgām valstīm. 2008. gada 17. februārī neatkarību pasludināja Kosova, tomēr tās neatkarību atzinušas nedaudz vairāk nekā puse ANO dalībvalstu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbilstoši 2011. gada tautskaitei Serbijas iedzīvotāju skaits (bez Kosovas) sasniedza 7 186 862. Iedzīvotāju vidējais blīvums — 92,8 vienā kvadrātkilometrā. Kopš 20. gadsimta beigām iedzīvotāju skaits Serbijā ir samazinājies emigrācijas un zemās dzimstības rezultātā. Serbijas iedzīvotāji ir viena no vecākajām nācijām pasaulē ar vidējo vecumu 42,9 gadi. Vidējais paredzamais dzīves ilgums — 75,6 gadi.

Kopš Dienvidslāvijas sabrukšanas un ar to saistītajiem kariem Serbijā ir liels bēgļu skaits, kopā ar pārvietotajām personām pārsniedzot 7% iedzīvotāju (pārsvarā serbi no Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas).

Serbi veido 83% valsts iedzīvotāju (5 988 150, 2011. gadā). Citas lielākās etniskās grupas ir ungāri (3,5%, bet Vojvodinā 13%) un čigāni (oficiāli 2,1%, bet patiesais skaits varētu būt ievērojami lielāks). 59,4% valsts iedzīvotāju dzīvo pilsētās un 16% galvaspilsētā Belgradā, kas ir lielākā pilsēta ar 1 233 796 iedzīvotāju. Serbi lieto serbu valodu (dzimtā valoda 88% valsts iedzīvotāju), rakstībā kirilicas alfabētu. Lielākā daļa ticīgo serbu pieder Serbijas pareizticīgajai baznīcai (vairāk nekā 80% valsts iedzīvotāju).

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Serbijai ir jauna tirgus ekonomika ar vidēju ienākumu līmeni.[5] Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem, Serbijas nominālais IKP 2018. gadā tiek oficiāli lēsts 50,651 miljardu ASV dolāru apjomā, jeb 7243 uz vienu iedzīvotāju, bet pēc pirktspējas paritātes 122,759 miljardi jeb 17 555 uz vienu iedzīvotāju.[6] Ekonomikā dominē pakalpojumi, kas veido 67,9% no IKP, kam seko rūpniecība ar 26,1% no IKP un lauksaimniecība ar 6% no IKP.[7] Serbijas oficiālā valūta ir Serbijas dinārs (ISO kods RSD), centrālā banka ir Serbijas Nacionālā banka. Belgradas fondu birža ir vienīgā birža valstī, tās tirgus kapitalizācija ir 8,65 miljardi ASV dolāru un tā veido BELEX15 indeksu, kurā iekļautas 15 likvīdāko uzņēmumu akcijas.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]